pilnvarots

Lietojuma biežums :

pilnvarots darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

Locīšana

pilnv. saīsinājums

1.formā: noteiktā galotne Divd. → pilnvarot.

2.Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai (par personu, organizāciju u. tml.).

Stabili vārdu savienojumiPilnvarotais lietvedis.

2.1.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Persona, organizācija u. tml., kas ir saņēmusi pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.

Saistītās nozīmespriekšstāvis, aģents.

Stabili vārdu savienojumiLietu pilnvarotais.

Tulkojumi

Avoti: LV87, LLVV, i1

Korpusa piemēri