plīst1
Lietojuma biežums :
plīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
1.1.Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
1.2.Strauji deformēties, dalīties, plakt (par viļņiem).
2.Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
2.1.Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
2.2.Sprāgt, eksplodēt.
3.Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties.
4.Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
4.1.Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu).
Stabili vārdu savienojumi(Vai) plīst no (arī aiz) skaudības. (Vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības. Ausis plīst (vai) pušu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri