plaukšķēt

Lietojuma biežums :

plaukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

plaukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

Locīšana

1.Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.

2.apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.

Avoti: LLVV, MiV

Korpusa piemēri