plirkšķēt
plirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
plirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu); atskanēt šādai skaņai.
Avoti: LLVV