plīkšķināt

Lietojuma biežums :

plīkšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	plīkšķinu	plīkšķinām	plīkšķināju	plīkšķinājām	plīkšķināšu	plīkšķināsim
2. pers.	plīkšķini	plīkšķināt	plīkšķināji	plīkšķinājāt	plīkšķināsi	plīkšķināsiet, plīkšķināsit
3. pers.	plīkšķina		plīkšķināja		plīkšķinās

Pavēles izteiksme: plīkšķini (vsk. 2. pers.), plīkšķiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: plīkšķinot (tag.), plīkšķināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: plīkšķinātu

Vajadzības izteiksme: jāplīkšķina

plīkšināt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: plīkšini (vsk. 2. pers.), plīkšiniet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: plīkšinot (tag.), plīkšināšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: plīkšinātu

Vajadzības izteiksme: jāplīkšina

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Es skatos Raineram garām, redzu pret loga rūti plīkšķinām slapjdraņķi.
Kraukļi metās iekšā, plīkšķinot spārnus, pļaukājot māti un meitu.
- vecaistēvs mani uzmundrināja, pats milzīgi garu pātagu plīkšķinādams.
Apkārt aizvien biezējošā tumsā līgo priežu meži, un starp stumbriem plīkšķina lietus.
— Salome plīkšķināja mēli — asu kā nātri.