polilogs
Lietojuma biežums :
polilogs joma: valodniecība
Vairāku personu saruna — runas forma, kurā visi sarunas dalībnieki ir vienādi aktīvi, periodiski nonākot adresanta, adresāta vai vērotāja lomā.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dialogi mijas ar polilogiem, remarkas nevienas.
- Prologs” ir veidots kā dramatisks polilogs, kurā sasaucas Ģēnija, Latvijas, Mākslas, Zinātnes un Industrijas balsis, akcentējot šo jomu sinerģijas spēku, kas liekami topošās Latvijas pamatu pamatos.
- Polifonisku risinājumu var panākt ar varoņu monologa, iekšējā monologa, poliloga un dialoga iesaisti vēstījumā / stāstījumā, tikai bez vēstītāja / stāstītāja piebildēm, jo šādos gadījumos redzes punkts joprojām pieder viņam.
- Visumā komponentus pēc to uzdevumiem vēstījumā varētu iedalīt dinamikas nesējos ( stāstījums / vēstījums, dialogs, polilogs, monologs vai iekšējais monologs, ja tajā vērojama kāda izšķiršanās) un informatīvajos jeb statiskajos komponentos ( apraksts, pārstāsts, atkāpes, monologs un iekšējais monologs, ja tajā atspoguļojas situāciju impulsētas pārdomas bez iekšējas izšķiršanās spriedzes.
- Ņ. Bolotnova izstrādājusi teksta stilistiskās analīzes shēmu, iekļaujot tajā sekojošus parametrus: 1) teksta stils, apakšstils un žanrs; 2) saziņas sfēra un situācija, uz kuru teksts orientēts; 3) teksta pamatfunkcijas ( saziņa, ziņojums, ietekme); 4) adresāta raksturs, ņemot vērā teksta stilistiskās īpatnības; 5) domāšanas tips, kas atspoguļots tekstā ( konkrētais, vispārināti-abstraktais, tēlainais u.c.); 6) forma ( rakstiska, runas), runas tips ( monologs, dialogs, polilogs); 7) stila iezīmes, kas raksturīgas tekstam saskaņā ar tā stilistisko marķējumu; 8) stila valodiskās iezīmes, kas atspoguļotas tekstā; 9) autora tēls un viņa tekstuālās darbības mērķis; 10) teksta individuālās autora stila īpatnības valodas līdzekļu atlasē un to organizācijā, ieskaitot stila paņēmienus. „