pozitīvisms
Lietojuma biežums :
pozitīvisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofija
Locīšana
1.Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
2.Modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri