prašņāt | Tēzaurs

prašņāt

Lietojuma biežums :

prašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.

1.1.intransitīvs

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri