Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādus formantus, kas radušies no patstāvīga vārda ( respektīvi, saknes morfēmas) gramatikā sauc par afiksoīdiem, pēc sasaistes ar vārddarināšanas celmu tos iedalot prefiksoīdos un postfiksoīdos ( VSPV 18) jeb puspriedēkļos un vārdiskās izskaņās ( MLLVG I 180–184), bet internacionālos afiksoīdus dēvējot par internacionalismoīdiem ( Skujiņa 2010, 306).
- Par leksēmām, kam daļēji prefiksoīda nozīme, var uzskatīt nomenklatūras vārdus kalns, leja, lauks, mežs, vidus- ( respektīvi, kalna- ( kal-), lejas- ( lejs-), lauka- ( lau-), meža-, vidus- ( vids-)).
