priekšlapa
Lietojuma biežums :
priekšlapa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: poligrāfija
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | priekšlapa | priekšlapas |
| Ģen. | priekšlapas | priekšlapu |
| Dat. | priekšlapai | priekšlapām |
| Akuz. | priekšlapu | priekšlapas |
| Lok. | priekšlapā | priekšlapās |
Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Priekšlapā autore uzsver: šī ir “ variācija par kādas nosapņotas dzīves tēmu”.
- Te, priekšlapā, ar trekniem burtiem: šo grāmatu drīkst lasīt tikai Marijs un viņam līdzīgi nopietni ļaudis.
- Grāmatai zelta griezums, košas krāsās marmorēta papīra priekšlapas, bet uz muguriņas - ādas titula uzlīme un atturīgi ziedu ornamenti zelta iespiedumā.
- ” Šo zīmīgo citātu faksimilā redaktors ievietojis priekšlapā, turpat, kur vēlākos numuros bija Voltēra vārdi: “ Es nepievienojos nevienam tevis teiktajam vārdam, bet aizstāvēšu līdz nāvei tavu tiesību tos pateikt.”
- Pie Andriejus Valaviča patiešām varēja uzelpot mazliet brīvāk, un viņa valdīšanas sākumu iezīmēja ne tikai sešu studentu izslēgšana, bet arī atcelts iepriekšējā rektora edikts, kas aizliedza protestantiem stāties maģistrantūrā, edikts, kurš patiešām bija tīrais pārpratums un kuru vēl varētu saprast, attiecinot uz tiem, kas stājas teologos, bet citādi šī aizlieguma dēļ universitāte zaudētu arī daudz spējīgu matemātiķu, mediķu un valodu zinātāju; un vēl priecīgā ziņa, ka akadēmija beidzot ir pārņēmusi bibliotēku, kuru tai pirms desmit gadiem mantojumā bija atstājis vicekanclers Sapiega, un tagad tās grāmatas - simtu simtiem grāmatu, iesietas dārgā Kordovas, teļu, kazu un vēl nezin kādu radījumu ādās, stāvēja bibliotēkā, saliktas uz garām auduma strēmelēm, kurās bija ievīstītas šurpceļā; brūnas, melnas, sarkanas, dzeltenīgas un iesārtas, ar sarkanām, zaļām un pat apzeltītām lappušu apmalēm, stiegrotām muguriņām, reljefiem vāciņiem, zelta iespiedumiem gar malām, marmorpapīra priekšlapām, iespaidīgām titullapām ar dieviem, dievēm, alegorijām un ar rakstnieku portretiem vai dievišķi skaistām gravīrām vidū, un tagad Kazimiers bija pielikts par palīgu šo grāmatu šķirošanā, jo viņa lekciju saraksts vēl nebija izveidots, Schola Sapiehana trūka pasniedzēju, tāpēc, lai novērstu dīku slaistīšanos, viņu un vēl divus viņa studiju biedrus norīkoja palīgos bibliotekāram, kas grāmatas šķiroja pēc fakultāšu sarakstiem, un Kazimiers tagad ņēma ikvienu grāmatu un reiba no to skaistuma, ādas aromāta,