priekšnoteikums

Lietojuma biežums :

priekšnoteikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	priekšnoteikums	priekšnoteikumi
Ģen.	priekšnoteikuma	priekšnoteikumu
Dat.	priekšnoteikumam	priekšnoteikumiem
Akuz.	priekšnoteikumu	priekšnoteikumus
Lok.	priekšnoteikumā	priekšnoteikumos

Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci.

PiemēriViņš norāda, ka cilvēkdrošība ir ilgtspējīgas tautas attīstības priekšnoteikums.

Piemēri

Viņš norāda, ka cilvēkdrošība ir ilgtspējīgas tautas attīstības priekšnoteikums.
Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs ir viens no būtiskākajiem stipras veselības un lieliskas pašsajūtas priekšnoteikumiem.
Viens no priekšnoteikumiem vesela bērna smaida saglabāšanā ir regulāra bērna sadarbība ar zobārstu un higiēnistu.

Saistītās nozīmeslikums, noteikums, princips, priekšnosacījums.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

likums₂ — Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.

noteikums_2.1 — Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums(2).

princips₃ — Uzbūves, darbības pamatīpatnība, kas regulē, nosaka visus (kā) elementus, sastāvdaļas.

priekšnosacījums₁ — Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.

nosacījums₂ — Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).

Hiponīmi

faktors₁ — Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.

Saistīts ar

attiecība₁ parasti formā: daudzskaitlis — Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).

attieksme₂ parasti formā: daudzskaitlis — Savstarpēja sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.

sakars₂ — Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.

Tulkojumiprinciple, rule, condition, precondition.

Tulkojumi

principle, rule

a basic generalization that is accepted as true and that can be used as a basis for reasoning or conduct; "their principles of composition characterized all their works"

(LV plašāka nozīme) condition, precondition, stipulation

an assumption on which rests the validity or effect of something else

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, TWN

Korpusa piemēri:šeit