programmēšana

1.jomas: informātika, matemātika Programmu sastādīšana datoram, kas ietver problēmas risināšanas algoritma detalizēšanu un tā pierakstīšanu attiecīgajā programmēšanas valodā, datu struktūras izvēli un to kodēšanu, kā arī izveidotās programmas atkļūdošanu.

Stabili vārdu savienojumiAutomātiskā programmēšana.

Automātiskā programmēšana vārdkoptermins — programmas ģenerēšana, ko veic dators bez tiešas cilvēka līdzdalības, izmantojot translatorus, lietojumprogrammatūru, standartprocedūras un pārbaudes programmas.
Funkcionālā programmēšana vārdkoptermins; joma: informātika — programmēšanas metode, kas paredz algoritma sadalīšanu atsevišķos funkcionālos moduļos un to savstarpējo sakaru un mijiedarbības aprakstīšanu.
Kopējā programmēšanas saskarne vārdkoptermins; joma: informātika — lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas IBM izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
Lejupejošā programmēšana vārdkoptermins; joma: informātika — hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu.
Lineārā programmēšana vārdkoptermins; joma: informātika — matemātikas nozare, kas pētī tādu optimizācijas uzdevumu atrisināšanu, kam ierobežojumi uzdoti lineāru nevienādību sistēmu veidā.
Modulārā programmēšana vārdkoptermins — metode vidēju un lielu programmu projektēšanai no nelielām neatkarīgām apakšprogrammām (moduļiem).
Objektorientēta programmēšana vārdkoptermins — programmēšanas tehnika, kas paātrina programmu izstrādāšanu un atvieglina to uzturēšanu, atkārtoti lietojot objektus ar vienotu izturēšanos, raksturīgajām pazīmēm un attiecībām.
Programmēšanas sistēma vārdkoptermins; joma: informātika — viena vai vairākas programmēšanas valodas un nepieciešamā programmatūra, kas paredzēta lietojumprogrammu sastādīšanai kādai noteiktai datu apstrādes sistēmai.
Programmēšanas teorija vārdkoptermins; joma: informātika — zinātnes nozare, kas pēta programmēšanas pamatprincipus, izmantojot formālas matemātiskas metodes. Galvenie pētījumu objekti: programmēšanas valodu semantika, programmu korektuma pierādījumi, programmu specifikācija, programmu translēšana un programmēšanas metodoloģija.
Programmēšanas valoda vārdkoptermins; joma: informātika — formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
Programmēšanas valoda Pascal joma: informātika — augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Programmēšanas valoda PL/1 joma: informātika — procedūrorientēta augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas domāta dažāda rakstura skaitļošanas un datu apstrādes uzdevumu risināšanai.
Programmēšanas valoda PL/M joma: informātika — sistēmprogrammēšanas valoda firmas Intel datoru saimei, kas izstrādāta uz programmēšanas valodas PL/1 bāzes.
Programmēšanas valoda PROLOG joma: informātika — augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās.
Strukturētā programmēšana vārdkoptermins; joma: informātika — programmatūras izstrādāšanas un izveidošanas metodoloģija, kas vienkāršo programmu struktūru un līdz ar to atvieglo atkļūdošanas un modificēšanas operācijas.

2.joma: matemātika Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).

Avoti: D3, ZTV

Korpusa piemēri