prokurators
Lietojuma biežums :
prokurators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto lietas tiesā vai citā valsts iestādē un pārzina viņa īpašumu.
2.vēsturisks Senajā Romā — provinces pārvaldnieks.
3.vēsturisks Senajā Romā — saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
4.vēsturisks Viduslaikos Rietumeiropā — kāda lielāka feodāļa pārstāvis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri