provocēt
Lietojuma biežums :
provocēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
2.parasti formā: trešā persona; joma: medicīna Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri