puņķoties

Lietojuma biežums :

puņķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.sarunvaloda Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.

2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Tūļāties.

3.žargonisms Raudāt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri