publiskums
Lietojuma biežums :
publiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → publisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
2.Vispārināta īpašība → publisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri