pulcēt | Tēzaurs

pulcēt

Lietojuma biežums :

pulcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.

2.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri