purināt
Lietojuma biežums :
purināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
1.1.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
1.2.Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
2.Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa dalu).
2.1.Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
Stabili vārdu savienojumiPurināt (arī kratīt) galvu. Purināt matus.
2.2.Par dzīvniekiem.
Stabili vārdu savienojumiPurināt spalvu.
3.Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
5.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
5.1.Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) — par vēju.
5.2.Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) — par vēju.
6.parasti formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri