Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Pulkstenis bija pusdivpadsmit naktī, bet ārsti paziņoja, ka sieviete ir izrakstīta un viņai jābrauc mājās.
- Tomēr drusku mums temps jāpaātrina, jo feldšeris mūs gaidīšot līdz pusvieniem, bet pulkstenis tūlīt būs pusdivpadsmit.
- Pulkstenis nosit pusdivpadsmit.
- Respektīvi, tagad pulkstenis ir gandrīz pusdivpadsmit, un mēs varam prezumēt: “ Citadeles” pārdošanas līgums jau ir parakstīts.
- Bet saimniecības precēs grūstās prāva rindiņa — pārdod vācu virtuves galdautus: ar visādiem augļiem un šķiņķiem, un citādiem krāsainiem gardumiem; tik skaisti sazīmēts, ka siekalas tek, bet arī iznāk propaganda — kur tu to visu dabūsi redzēt — , ja nu vienīgi sazīmētu uz šī galdauta; vai, kāda ākstekle, nopirkusi gaišrūtainu kostīmiņu: bikses un viduklī pieguloša žakete — nav svarīgi, ka slapjdraņķis, laikam pusgadu par tādu sapņojusi, tagad vilks mugurā, lūst vai plīst, lai vai velns par stenderi paliek; vajadzētu iedzert kafiju, varbūt kaut ko arī iekost: neko vēl neesmu mutē ņēmusi, bet ir jau pusdivpadsmit; " Žarijā" jau dod šņabi, šie divi sarkandeguņi, skaidrs, paņēmuši pa simt piecdesmit un dragā atpakaļ uz savu kantori; ja tikai kāds labvēlis aiztaisītu šo šņabja došanu, kantoros ar darbu ir cauri: neviens vīrelis neko nedarītu, tikai lauzītu galvu, kur lai tuvāk salāpa paģiras — kā mūsu ciemā pēc pļaujas beigām vai kartupeļu norakšanas.
