puteņot
Lietojuma biežums :
puteņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
2.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri