putināt1
Lietojuma biežums :
putināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs; parasti formā: trešā persona Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) — parasti par vēju.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji, lielā daudzumā pārvietot sniegu (par vēju).
2.1.Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
3.transitīvs; parasti kopā ar: "laukā" vai "ārā" Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
3.2.Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri