pārspīlēt
Lietojuma biežums :
pārspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārāk (ko) izvēršot, izceļot, sakāpinot u. tml., panākt, ka (kas) tiek samākslots, parādīts īstenībai neatbilstoši.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri