rīdīšana
rīdīšana novecojis
1.Medību paņēmiens, kad medījumam uzrīda dzinēju suņus.
2.Sodu likumos termins ar ko saprot suņa vai cita dzīvnieka uzrīdīšanu cilvēkam.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brīnumainā kārtā viņi bija izdzīvojuši šajos necilvēcīgajos apstākļos, ciešot badu, salu, slimības, vergu darbu, nežēlīgu sišanu un rīdīšanu ar suņiem, pazemojumus un ķengas.
- Vēsturē netrūkst piemēru, kur kādas grupas atkārtota dehumanizācija un demonizācija novedusi pie uzbrukumiem grupai un centieniem to fiziski iznīcināt – kaut vai ar vienas cilts rīdīšanu pret citu Ruandā un, protams, ar bieži piesaukto holokaustu.
- Taču viņš glāstīja nevis citu miesu, bet gan vieglu musketi vai šaudīklu, un, lai gan bija grūti tās otrreiz pārlādēt un vajadzēja trāpīt jau ar pirmo šāvienu, bet, ja gadījās nopūdelēt, – vajāt jau izbiedētu zvēru vai putnu, taču Jonam šķita, ka tieši šāviens, nevis rīdīšana ar suņiem vai piekūniem viņa draugam sagādāja vislielāko prieku, un to nu viņš nespēja saprast, tāpat kā nesaprata pašas medības, jo, lai gan cilvēkus Jons Tarvīds varēja slaktēt dučiem un bez liekas šaubīšanās, taču zvēreļu un vispār dzīvu radību viņam bija žēl – viņš žēloja gan putnu, gan zaķi, gan lapsu vai vilku, un vai maz vērts runāt par stirnām, briedi vai alni – to dēļ viņš varēja arī apraudāties, un pat tā muļķīgā baltā šuneļa viņam savā ziņā tagad bija žēl.
- [..] Arī senbaltu dialektos bija kupli pārstāvēti sensenie ūjāšanas — ūrošanas vārdi: sāpju sauciens " vui", pārsteigums " uj", rīdīšana " puj", brīnīšanās " ūja — ūja".
- Tam par iemeslu bij galvenā kārtā Ulmaņa ministru Zālīša , Goldmaņa un Paegles rīdīšana