rūkāt1
Lietojuma biežums :
rūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: pareti
Locīšana
rūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
rūkņāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
Rūkt (parasti vairākkārt, ilgstoši).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri