rakņāt
Lietojuma biežums :
rakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
rakļāt apvidvārds
1.Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
1.1.Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
1.2.Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
1.3.Kašņāt, kārpīt (ko) — par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri