rava
Lietojuma biežums :
rava apvidvārds
Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
Avoti: ZrvI
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš norāda, ka video redzamā k ravas mašīna ir grāvja kreisajā pusē, bet vieglā ir labajā pusē.
- Daži nomenklatūras vārdi gan veido Kurzemes–Ziemeļvidzemes izoglosu, kas varētu norādīt uz iespējamu somugru ietekmi ( piemēram, rennis, rava, kangars).
- Ņemot vērā valodnieces secinājumus un viņas vākto vietvārdu liecības, šos apelatīvus var iedalīt vairākās apakšgrupās: akmeņainu jūras grunti apzīmē ar vārdiem akmeņu jūra, akmens kalns, kalva, kauls, rausis, rauzis, rava, rēve, smilšainu – ar leksēmām smilkte, smilte, smilts, smiltene, mālainu – ar dumbliens, glūda, gļūda, sanda, dūņainu – ar dubļi, dumblis, dūņa, ar granti klātu grunti – ar apelatīvu grantiens.
- Tiem pretstatā: seklu vietu apzīmējumi – brasli jeb vietas, pa kurām var pāriet hidrogrāfisku objektu ( brads, brods, bradumi, brasla, brasls, braste, brasts), sēkļi ( s e ¶ kla, sekle, seklis, sēce, sēkle, sēklis, sēkme, sēķis, sēre, sēris, sērklis, smilšu sēklis, kā arī īpaši apzīmējumi sēkļiem jūrā – baņķis, beņķis, juoms, nērija, rava, reve – vai upē – lē ¶sa) vai seklas vietas ( risa ‘sekla vieta piekrastē’, lagūna ‘sekls līcis’, s e ¶klums).
- Cī ravas pagasts