Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To, ka tev bija māsa, tu uzzināji daudz, daudz vēlāk, kad tev bija divpadsmit vai trīspadsmit gadu, – to tev pateica mamma, un vecāki toreiz sastrīdējās, jo tētis uzskatīja, ka bērnam tādas lietas nav jāstāsta: kā visus vīriešus, bērns viņu par savu reālumu līdz galam pārliecināja tikai brīdī, kad tika paņemts rokās un vannots siltā ūdenī, tāpēc visnotaļ var būt, ka tevī, pusaugu sievietē, māte toreiz neapzināti centās atrast sabiedroto, – taču viņa nezināja par gaišbrūno, cirtaino galviņu, kas bija izgaisusi un vairs neatgriezās, par apmātību ar sāpīgajiem vārdiem, kurus tu dažkārt augām dienām murmināji zem deguna, lai gan arī tev šis tas nebija zināms.
- Objektīvā modalitāte balstās uz reāluma/ireāluma opozīcijas, un to izsaka ar darbības vārda izteiksmju palīdzību.
- liecina par dienas reālumu un dzīvotspēju ne tikai nostalģijas kontekstā.
- Lai arī aprakstītais rada konkrētas asociācijas , notikumu reālums ir visai nosacīts
- Nekad šīm sajūtām nav bijis priekš manis nekāda reāluma , bet nekad es nebiju ari mīlējis
