recidivēt
Lietojuma biežums :
recidivēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
2.joma: medicīna Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
3.Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri