reflektēt
Lietojuma biežums :
reflektēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: fizika Atstarot (starus, starojumu) — par kā virsmu.
2.intransitīvs; joma: bioloģija Reaģēt ar refleksu uz (kā) iedarbību.
3.intransitīvs Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu.
4.transitīvs Pārdomāt, apcerēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri