reibums
Lietojuma biežums :
reibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Stāvoklis → reibt1.
Saistītās nozīmesiesilums, noreibums, piedzērums, reiba, reibonis.
1.1.Stāvoklis, kas rodas stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā.
1.2.pārnestā nozīmē Tas (parasti smarža), kas reibina (1).
2.Stāvoklis → reibt2.
2.1.Stāvoklis, kas rodas intensīvas psihiskas vai fizioloģiskas norises rezultātā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri