rezidēt | Tēzaurs

rezidēt

Lietojuma biežums :

rezidēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus (piemēram, diplomātijā, izlūkošanā).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri