riņķot
Lietojuma biežums :
riņķot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
1.1.Virzīties pa apli (dejā).
1.2.Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
2.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
2.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
2.2.pārnestā nozīmē Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
3.Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
3.1.Virpuļot (pa gaisu) — par sniegu, lapām u. tml.
4.parasti formā: trešā persona Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri