riezis
riezis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
2.Ežmala, robeža starp laukiem.
3.Pļāvums.
4.Rīvētu kartupeļu un gaļas sacepums.
Avoti: Sen, VV