riktīgs
Lietojuma biežums :
riktīgs
ritīgs apvidvārds
1.Īsts, pareizs.
1.1.Tāds, kādam vajag būt (par cilvēku).
2.Tāds, kam nav psihisku traucējumu; tāds, kas ir psihiski vesels.
2.1.Tāds, kurā neizpaužas psihiski traucējumi (piemēram, par runu, rīcību).
3.Tāds, kam piemīt vēlamas, pozitīvas īpašības (piemēram, kārtīgums, saprātīgums, arī saimnieciskums).
4.formā: noteiktā galotne Tāds, ar ko saista asinsradniecība.
5.parasti formā: noteiktā galotne Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam nojēgumam, priekšstatam; īsts.
5.1.Tāds, kas ir likumīgās attiecībās ar kādu; tāds, kas atbilst dokumentiem.
Avoti: VkG, Sin, ĒiV
Korpusa piemēri