rimties
Lietojuma biežums :
rimties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs
Locīšana
2.Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) — par cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiNevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri