robežot
Lietojuma biežums :
robežot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties1.
2.intransitīvs Būt par (kā) robežu (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri