rosinātājs

Lietojuma biežums :

rosinātājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	rosinātājs	rosinātāji
Ģen.	rosinātāja	rosinātāju
Dat.	rosinātājam	rosinātājiem
Akuz.	rosinātāju	rosinātājus
Lok.	rosinātājā	rosinātājos

rosinātāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	rosinātāja	rosinātājas
Ģen.	rosinātājas	rosinātāju
Dat.	rosinātājai	rosinātājām
Akuz.	rosinātāju	rosinātājas
Lok.	rosinātājā	rosinātājās

1.Darītājs → rosināt.

2.Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību); ierosinātājs₂.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri