rumulēt
Lietojuma biežums :
rumulēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
rumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retāk
Locīšana
rumalāt apvidvārds
Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri