runātkāre
Lietojuma biežums :
runātkāre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | runātkāre | runātkāres |
| Ģen. | runātkāres | runātkāru |
| Dat. | runātkārei | runātkārēm |
| Akuz. | runātkāri | runātkāres |
| Lok. | runātkārē | runātkārēs |
Kāre runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – viņš sacīja, kad dvaša, sasmēlusies atjaunotni, sāka plūst brīvi, bet dvēselē iekņudējās runātkāre kārtīgi ieskādēt tiem bezgožiem mūžņiem, kas viņu bija apmaldinājuši un uz kuru galvām kritalu kalna ēnaspusē viņš ceļojuma septītajā gadā bija novietojis savu daudz pārdomu brīžu jau pieredzējušo sēžamvietu.
- Tikai vienam šmiga galvā deva runātkāri balvā meita sadeva pa sprandu un nolasīja memorandu
- Vīrieša nemieru ierobežojusi šaurā eja starp kasēm, tomēr runātkāre nav pārgājusi.
- Sarunas uzturēšana ir pļāpīgo pasažieru raksturojošā uzvedība brauciena laikā – 88% no runātīgajiem to atzīmē kā sev raksturīgu, taču šim tipam jāuzmanās, lai viņu runātkāre nenovērš autovadītāja uzmanību no ceļa, piemēram, piektā daļa autovadītāju norāda, ka pārāk liela pļāpāšana apgrūtina auto vadīšanu.