rupucis
Lietojuma biežums :
rupucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
rupuciene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
2.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
2.1.apvidvārds Grūti valdāms dzīvnieks.
4.apvidvārds Kāds zināms auduma veids (raksts).
Avoti: EH, LLVV, KiV
Korpusa piemēri