sārmene
Lietojuma biežums :
sārmene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sārmene | sārmenes |
| Ģen. | sārmenes | sārmeņu |
| Dat. | sārmenei | sārmenēm |
| Akuz. | sārmeni | sārmenes |
| Lok. | sārmenē | sārmenēs |
1.Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, ~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
Stabili vārdu savienojumiBumbuļu sārmene. Lielziedu sārmene.
Stabili vārdu savienojumi
- Bumbuļu sārmene taksons — Zībolda sārmene.
- Lielziedu sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Meža sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys sylvatica").
- Purva sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys palustris").
- Stāvā sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
- Tīruma sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys arvensis").
- Vasaras sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys annua").
- Vārpu sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys spicata").
- Vilnainā sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Zībolda sārmene taksons — sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu.
2.apvidvārds Avenes ("Rubus idaeus").
Avoti: DaE, LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt pagraba augšējā daļā aug sārmenes.
- Dārzkopji priecāsies par saldajiem ķiršiem, sārmenēm un hiacintēm veltītiem materiāliem, bet čūsku apsēstu dārzu īpašniekiem noderēs padoms, kā turēt rāpuļus pieklājīgā attālumā.
- Šī paša urbuma makroatlieku diagrammā 1,50 – 2,00 m dziļumā dominē ūdensaugu atliekas – peldošā glīvene ( Potamogeton natans), lēpes ( Nuphar), ūdensrozes ( Nymphaeae), mieturu daudzlapes ( Myriophyllum verticillatum), vilkvālītes ( Typha), tomēr parādās arī tādu augu makroatliekas, kuri aug piekrastes zonā, – ezera meldrs ( Schoenoplectus lacustris), Eiropas vilknadze ( Lycopus europaeus), purvu un slapju pļavu augi – trejlapu puplaksis ( Menyanthes trifoliata), grīslis ( Carex) un purva sārmene ( Stachys palustris), pameldrs ( Eleocharis), kas arī liecina par krasta līnijas tuvumu.
- Uz ziemu nekad neapgriež akmensdārzu ziemcietes un ziemcietes ar ziemzaļu un mūžzaļu lapojumu, kā piemēram, ložņu cekuliņu ( Ajuga reptans), alises ( Alyssum), kaķpēdiņas ( Antennaria), arābes ( Arabis), Jūrmalas armērijas ( Armeria maritima), kumeļpēdas ( Asarum), obretas ( Aubrieta), aurinijas ( Aurinia), bergenijas ( Bergenia), radzenes ( Cerastum), ilzītes ( Chamaemelum nobile), mūru cimbalārijas ( Cymbalaria), neļķes ( Dianthus), epimēdijas ( Epimedium), miršu eiforbijas ( Euphorbia myrsinites), Kembridžas, Dalmācijas un Lielsakņu gandrenes ( Geranium), ziemziedes ( Helleborus), heihēras ( Heuchera), ibēres ( Iberis), zeltnātrītes un panātres ( Lamium), izplesto, Duglasa, gulošo, stīgojošo un aslalapu flokšus ( Phlox), prīmulas ( Primula), dzeltenos cīrulīšus ( Corydalis lutea), rūtas ( Ruta graveolens), gaurenītes ( Sagina subulata), akmeņlauzītes ( Saxifraga), laimiņus ( Sedum), sārmenes ( Stachys byzantina), tiarellas ( Tiarella) kapmirtes ( Vinca) un vijolītes ( Viola).
- Baltais pāriet pelēkajā: pelēkzilās lavandas, cinerārijas, villainās sārmenes, veronikas, pelēkās smilgas, dekoratīvās zāles.