sēņot
Lietojuma biežums :
sēņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sēņoju | sēņojam | sēņoju | sēņojām | sēņošu | sēņosim |
| 2. pers. | sēņo | sēņojat | sēņoji | sēņojāt | sēņosi | sēņosiet, sēņosit |
| 3. pers. | sēņo | sēņoja | sēņos | |||
Pavēles izteiksme: sēņo (vsk. 2. pers.), sēņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sēņojot (tag.), sēņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sēņotu
Vajadzības izteiksme: jāsēņo
Vākt sēnes.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: sēņošana1 — Sēņu lasīšana.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēkiem, nākot ogot vai sēņot, te būtu ļoti jāuzmanās.
- Dziļi mežā bija iebraukusi ar automašīnu, tad sēņojot bija nomaldījusies.
- Iespējams arī makšķerēt, vizināties ar laivu, ogot un sēņot.
- Bauskas Dzīvei» tirgotāja Silvija atklāja, ka sēņojusi Bārbeles mežos.
- Iekšpusē grozu nekrāso, bet sēņojot izklāj ar baltu papīra loksni.