sēdeklis
Lietojuma biežums :
sēdeklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
PiemēriLožā mīksti sēdekļi, smagi priekškari.
Saistītās nozīmes
1.1.Regulējama vai neregulējama vieta autovadītāja vai pasažiera novietošanai sēdus stāvoklī.
PiemēriDraugs no mašīnas nemaz nekāpa laukā, galvu atmetis pret sēdekļa atzveltni, pūtināja muguru, toties viņš nemaz nejutās noguris.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAtvāžamais sēdeklis. Regulējamais sēdeklis.
2.Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
PiemēriGadījumā, ja pāvesta sēdeklis kļūst brīvs bīskapu sinodes vai Ekumeniskā koncila laikā, to atlaiž, balstoties uz baznīcas likumiem.
Avoti: LLVV, ZTV, EH, T
Korpusa piemēri:šeit