sēkt
Lietojuma biežums :
sēkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
2.Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri