sēroties2
sēroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sērojos | sērojamies | sērojos | sērojāmies | sērošos | sērosimies |
| 2. pers. | sērojies | sērojaties | sērojies | sērojāties | sērosies | sērosieties, sērosities |
| 3. pers. | sērojas | sērojās | sērosies | |||
Pavēles izteiksme: sērojies (vsk. 2. pers.), sērojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sērojoties (tag.), sērošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sērotos
Vajadzības izteiksme: jāsērojas
Kvēlot, gruzdēt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevainība raud, daba sērojas tai līdzi…
- Itin kā suflieris būtu sadumpojies un nevis čukstējis priekšā replikas, bet gan sācis kašķēties ar aktieriem, sācis smieties un zoboties par viņiem, sācis noliegt visu, ko aktieri līdz šim darījuši un runājuši, vārdu sakot, aktīvi būtu sācis pretendēt uz lugas autora tiesībām, bet dramaturgs tikām sēž zālē un aiz sirdssāpēm vienīgi var sēroties par savu bezpalīdzību, par nespēju aizstāvēt paša radīto darbu, jo bezkaunīgajam un neredzamajam suflierim - lai jods viņu sasper!
- Ka tu sērojies tā, klusu ciešot?
- Par ko tu sērojies:
- Pēc vakardienas saules sēroties