sīkgruntniecība
Lietojuma biežums :
sīkgruntniecība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sīkgruntniecība | sīkgruntniecības |
| Ģen. | sīkgruntniecības | sīkgruntniecību |
| Dat. | sīkgruntniecībai | sīkgruntniecībām |
| Akuz. | sīkgruntniecību | sīkgruntniecības |
| Lok. | sīkgruntniecībā | sīkgruntniecībās |
Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džūkstenieki nodibināja zemkopības biedrību, kas rosīgi strādāja un pievilka kuplu biedru skaitu no plašas apkārtnes, nodibināja krāj-aizdevu kasi, kas cēla materiālo labklājību, uzbūvēja divas ēkas pagasta nespējniekiem, uzbūvēja staltu biedrības namu, izkopa daiļu parku ap to, pārbūvēja baznīcas torni ( gan ne latviskā stilā) un sekmēja privātpersonu sīkgruntniecību centrā, ar ko radīja sākumu miestam.
- Es atceros, piem., Bērziņa priekšlasījumu par mūsu sīkgruntniecību.
- Vācu muižniecība, balstīdamās uz landtāgu, kavē zemnieku saimniecisko attīstību ar pārmērīgi augstām nodevām, zemes nastu nepareizu sadalīšanu par labu lielgruntniecībai, ar visādiem lielgruntniecības pabalstiem uz sīkgruntniecības rēķina.
- Par visu to nebūt nav jābrīnās, jo naudas saimniekošana ar visām viņas sekām neliekas caur sīkgruntniecību traucēties un attīstās visur tur, kur tikai ir brīva nauda, tirgus priekš ražojumu pārdošanas un brīvs darba spēks.
- Bez īstās pašvaldības trūkuma, pārmērīgas atbildības no administrācijas puses, kuras orgāni pa lielākai daļai ir vācu muižnieki, ir vēl z e m n i e k u n e v i e n l ī d z ī b a t i e s ī b ā s ar citām kārtām tā, kas visai nospiež zemniekus, kavē sīkgruntniecību un līdz ar to visas zemes labklājību.