saārdīt
Lietojuma biežums :
saārdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
1.1.Par parādībām dabā, arī šāviņiem, karadarbību u. tml.
2.Savainot, arī sakropļot; sabojāt (veselību).
2.1.Pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) — parasti par ko nevēlamu.
3.Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
4.Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri