sašķobīt
Lietojuma biežums :
sašķobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
1.1.Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri