sabēgt
Lietojuma biežums :
sabēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlis
Locīšana
1.Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
2.Samazināties, īsākam kļūt, zust.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri