sadrūzmēt

Lietojuma biežums :

sadrūzmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri